Kā mūzika ietekmē cilvēku?

Katrīna Tīna Smilga

Cita veida valoda, kuru katrs skatām dažādi. Mierinājums vai uzbudinājums atsevišķās situācijās. Trūkstošais puzles gabaliņš no cilvēka ēnas. Mirstošais, bet atdzimstošais nākamajā ērā. To sauc par mūziku.

Ja ieklausās, var teikt, ka katra mīļa skaņa ir viens liels svārstību skaņdarbs vai dziesma. Mūzika ir abstrakts jēdziens, kuram vienas definīcijas, manuprāt, nav un nedrīkstētu būt. Tā ir tik vispārēja un katram svarīga savā veidā, ka nebūtu jēgpilni to dēvēt vienādi. Katram ķermenī mājo savas bērzu tāsis, kurās gravētas tiek hormonu simpātijas. Tās noved pie īstā, patiesā. 

Kā tu saprati, ka mūzika tev ir svarīga?

“Tad, kad nespēju pat iztikt dienu bez tās.”
/Melānija, man tuva draudzene, vislielākā mūzikas mīlētāja, kādu esmu sastapusi/
   

Aizver acis uz minūti. Iedomājies pasauli bez mūzikas, bez skaņas, bez svārstībām. Klusuma apokalipse. Vienkāršs veids, kā apzināties, cik patiesībā mums mūzika ir tuva.  Ne velti katram ir dažāda mūzikas gaume, savs temperamenta tips gan dzīvē, gan mūzikā. Citam tracina troksnis, cits jau pieradis. Cits iet pastaigā, lai baudītu ūdens un putnu čalas, cits paliek mājās, klausoties TV aktuālākās ziņas. Visas šīs mazās skaņas noved pie noteikta garastāvokļa, emocijām un domām. Ir svarīgi tās sargāt un uzturēt pozitīvas, klausoties, spēlējot sev tīkamu mūziku.

Mūzikas simpātijas un antipātijas nosaka hormoni un to reakcijas; tie noteikti jāņem vērā un jāmācās atpazīt. Apburoši unikāla ir ķermeņa valoda mūzikas klausīšanās laikā. Daži sit ritmu ar pirkstu pa galdu, daži piesit kāju uz grīdas, citiem uznāk zosāda, citi kustina galvu, citi aizver acis un bauda. Tās ir emociju reakcijas un noder, lai būtu iespēja izjust dziesmu cauri katru ķermeņa daļiņu, katru skropstiņu, katru spalviņu.

“Ja es kur braucu vai atrados mājās, un bija klusums, man tas likās neērti. Atceros, ka sāku klausīties mūziku, jo man likās ļoti stilīgi klausīties austiņās, kā to darīja mana māsa. No sākuma es klausījos populārākās dziesmas, bet man lēnām sāka nepatikt lielākā daļa dziesmu, un pirms diviem gadiem beidzot atradu tādus mūzikas žanrus, kas man patiešām patīk.”
/Aiga Strazdiņa, man tuva draudzene, kurai izpratne par mūziku ir radusies mūzikas skolas gaitās/

“Mūzika noteikti  manā dzīvē  daudz ir  palīdzējusi. Uzskatu, ka laimīgas dzīves atslēga ir harmonija. Lai cilvēks justos labi, ir jādzīvo harmonijā ar sevi, dabu, sabiedrību. Mūzika palīdz sasniegt harmoniju vai vismaz tai tuvoties. Var būt arī tā, ka cilvēki vienā un tajā pašā dziesmā saklausa katrs kaut ko citu.”
/Aldis Brediks,  skolotājs/

Mūziku var uztvert arī kā skolotāju, kas māca uztvert savu apkārtējo pasauli, kas māca to, ko skolās nemāca. Ja runājam par savu vistuvāko mūziku, tā, piemēram, mani padara produktīvāku. Citreiz esmu gatava saģērbties tik traki, ka citu viedoklim vairs vietiņas nebūs. Citreiz pietiek arī ar skatīšanos sienā. Un arī no šīm nodarbēm iemācies ko jaunu – kā sevi izpaust, kā sevī palikt, kā pierast pie sevis, kā kļūt labākam sev. 

    Kā dejotāja, instrumentu spēlētāja un mūzikas baudītāja teikšu, ka katra nodarbe mani ir novedusi pie sevis pašas izveides. Un tieši tas ir vissvarīgākais – atpazīt un iepazīt sevi. Tādā veidā var vieglāk nokļūt pie lauciņiem, kuri Tevi gaida, piemēram, nodarbošanās, dzīvesbiedrs, draugi, stils. Tas izdevās man, varbūt arī izdosies Tev. 

Mūzika ir attīstījusi manī dažādas prasmes. Mācoties mūziku, tā ir man iemācījusi būt pacietīgai, radošai, mērķtiecīgai, pievērst uzmanību detaļām. Tā ir devusi man pieredzi uzstāties publiski, tātad man bija jāiemācās tik galā ar sevi, savu uztraukumu, lai varu kvalitatīvi uzstāties.
/Ieva Kalniņa, kokles spēles skolotāja/

Dziesmu vārdu nozīme

Svarīga tēma, kuru nedaudz papētīšu, ir dziesmu vārdu nozīme. Kad cilvēks izvēlas klausīties kādu dziesmu, tam parasti patīk melodija, fona skaņas, ritms u.c. Reti tiek padomāts par vārdiem un to nozīmi, kas, ja godīgi, ir vissvarīgākā dziesmas daļa. Veids, kā vārdi paliek galvā, saistās ar mūsu pašu zemapziņu un kā mēs atļaujam sevi ietekmēt. Tāpat ir ar cilvēku negatīvajiem izteikumiem vai viedokļiem – ja mēs ļaujam tiem iekļūt prātā, mēs aprodam ar tiem. Jāsaprot vai mūsu zemapziņa un iekšēja balss ir vienā frekvences līmenī ar šīm dziesmām, vai tomēr esam tikuši ietekmēti no sabiedrības, tās prasībām, normām?

    Cik cilvēku, tik viedokļu. Šī tēma ļoti atšķiras no ticības, bet jebkurā gadījumā ir svarīga. Ir zināms, ka katrs vārds, ko sakām, nāk kā bumerangs katram atpakaļ. Ja dziedam dziesmu, kurā vārdi ir par skaisto pasaulīti un kā cilvēkiem to vajadzētu novērtēt, ticiet vai nē, ar laiku katrs sāks pamanīt sirdi sildošas dabas ainiņas un novērtēt tās. Turpretim, ja dziesma ir par sevis noniecināšanu pēc attiecību beigām, tas var novest līdz depresijai utml. Pētījumi liecina, ka mūsu smadzenes apzinās tikai 5% no domām – tās ir vēlmes, īstermiņa atmiņa, loģiskā domāšana un kritizēšana. Pārējie 95%, kurus ietekmē sabiedrība, sastāv no ticības, emocijām, paradumiem, vērtībām, aizsardzības, ilgtermiņa atmiņas, iedomām un intuīcijas. 

    Smadzenes sastāv no labās un kreisās puses. Kad tiek spēlēta mūzika, abas smadzeņu puses darbojas. Ikdienas ritmos tā nav. Tas nozīmē, ka mūzika attīsta mūs kā cilvēkus, līdz ar to arī maina un ir spējīga ietekmēt; tai ir milzīgs spēks. Kad tiek spēlēti skaņdarbi vai dziedātas dziesmas, kurām atceramies vārdus, smadzenes nedarbojas tik spēcīgi kā, ja cilvēks improvizē. Sasaistot šo tematu ar vārdu nozīmi, varu secināt, ka brīdī, kad ļaujamies mūzikai izpaust sevi, improvizējot – atrodamies bezkontrolē, bet, ja spēlējam skaņdarbu vai dziesmu atmiņas ietekmē, smadzeņu radošā daļa strādā mazāk, jo tā nav katra individuālā izpausme.

    Japāņu zinātnieks Masaru Emoto pētīja kā dažādas skaņas, un pat cilvēka domas, ietekmē sniegpārsliņu un ledus kristālu formu. Kad tika atskaņotas disharmoniskas skaņas, sniegpārsliņas ieguva neregulāru un nepievilcīgu izskatu. Kad tika atskaņota harmoniskas skaņas, sniegpārsliņas ieguva skaistu formu. Tas liek aizdomāties par to, cik ļoti mūs ietekmē mūzika, ņemot vērā, ka aptuveni 60% no cilvēka ķermeņa ir ūdens. Ir veikti arī pētījumi, kas apliecina, ka govis, kad tām atskaņota klasiskā mūzika, dod vairāk piena. Līdzīgi pētījumi veikti arī ar augiem, kuri aug daudz veselīgāki, atrodoties patīkamas mūzikas ietekmē.
/Patrīcija Bieķere, dejošanas skolotāja/

    Mūzikai ir arī savs ārējais izskats, gluži kā cilvēkiem. Ne visi savu mūzikas gaumi izpauž stilā, tomēr runāšanas viedā un būtībā noteikti. Populārie klavesīnu skaņdarbi, baļļu mūzika, vijoles skaņas – tie atgādina smalkas kleitas, parūkas, pūdernīcas, pilnas klačām un zīda gultasveļas. Latvju patriotiskās tautasdziesmas atgādina latvju sētu, svaigus maizes klaipus, guļbaļķu mājas un vējā plīvojošus putnubiedēkļus. Un, piemēram, džezs atgādina punktainu retro kleitiņu, kas pacietīgi skatlogā gaida kādu tumšmatainu tūristi, kura šo kleitiņu uzvilks uz vīna glāzi Spānijas kafejnīcā. 

    Mūzika ir abstrakts jēdziens, kuram vienas definīcijas nav un, manuprāt, nedrīkstētu būt. Lūk, pierādījums – ja pat mūzika nosaka stilu un katram tik dažādu, tad tas pats var notikt ar mūsu būtību. 

    Teicu 100 reizes un teikšu simtu pirmo – mūzika mūs kontrolē, vada vai pakļauj. Mūsu ziņā ir vienīgi izvēle, vai tam ļaujamies.

Rakstā ietvertie fragmenti ir man tuvu cilvēku vārdi. Ietverot šos viedokļus, vēlējos paplašināt lasītāja redzes loku par mūziku, tās ietekmju, nozīmju, definīciju dažādību.

Leave a Reply