Bāka klīstošai bojai

Autors: Madara Vaserberga

Tu teici, ka par sliktām lietām nedomā.
Pēc visa tevis sacītā es secinu,
Ka tu dienas laikā vispār nedomā.
Es savās domās tevi par gļēvu saucu.

Patiesi, bez grauda empātijas visa pasaule,
Līdz malām pilna gļēvas tukšpaurības.
Bet pat tukšpauris jūt, ka slīkst.

Varbūt tas gaiss starp ausīm ir tas,
Kas tā galvu kā boju virs viļņiem tur.

Bet es, aklā, ne viļņus, ne boju neredzēju.
Kā bāka, stalti izslējusies, ar sevi es lepojos…

Leave a Reply